Tad beidzot pēc divām dienām mājās sēdēšanas izgāju šodien ielās. Ha, un arī tādās ielās, kur savā pilsētā TTTTIIKK sen nebiju bijus. Gāju tur, jo vienu veikalu vajadzēja, kāds ar saimniecībā noderīgām precēm vienkopus nav nekur citur. Kaut gan tā kā viņš ir pietiekoši tālu no manas mājas, es neriskēju parasti uz turieni iet. Un nebija arī vajadzība, līdz brīdim, kad man sagribējās nopirkt to plastmasas riņķi ko griezt ap sevi :)) Ārprāc, jau ieejas durvis kā senos laikos - tādas koka un ar stiklu. Nu, jā, šitas vēl skaitoties Patērētāju biedrības veikals, tāpat kā Universāl veikalam dažas mājas tālāk. Āk, jel, un kad es ieraudzīju, ka blakus kases aparātam stāv arī koka skaitļotājs, vispār gandrīz apkritu. Brīnos kā vēl aiz letes nebija galīgi sagrabējusi pārdevēja. Vispār nav nojēga kā viņi vēl turas uz ūdens, tur ir viss kā 90tajos. Nopirku ko vajag, un ātri prom, savādāk tā smarža un aura, kas tur virmoja, neko labu man nebūtu iedevusi.

Es ar savu riņķi laimīgā sejā turpināju ceļu mājup un saņemot sejā tik daudz sniega, uhhh, ka smadzenes tagad pilnas ar sniegpārsliņām :))