| no pēdējās lauka darba dienas fieldnotiem |
[Jul. 13th, 2012|12:31 am] |
| [ | music |
| | Unholy Satan - apaļais pelnutrauks | ] |
AK - esam Krāslavas domē, sakārtots kabinets. Vēlējos doties kopā ar Anvaru, Līgu un Annu uz sociālo dienestu, jo tā arī brauciena laikā neesmu apciemojis nevienu sociālo darbinieku (vai to vadītāju), bet neizgāju kopā ar viņiem un pēc tam neatradu. Uz ielas vēlējos kādam paprasīt ceļu, tāpēc meklēju kādu kas runā latviski vai latgaliski, bet visi cilvēki, kurus uz ielas redzēju, runāja krieviski. Sāku iet pie kādiem, kas izskatījās it kā latviskāk, bet izdzirdēju, ka arī viņi runā krieviski un pagriezos apkārt. Viesu namā, kurā mūsu grupa nakšņoja, pie letes ir Putina portrets, tā kā tas daudz ko skaidro. Uz ielas cilvēki pārsvarā pensionāri, izskatās nabadzīgi, ļoti reti jaunākas sejas. Ejot it kā teiktajā 'pils' virzienā, iegāju Krāslavas kultūras namā, kurā notika kaut kāds nedaudz savāds mēģinājums, izklausījās pēc akordeonu avangarda. Uzkāpu otrajā stāvā, tur arī līdz galam sapratu, ka tas ir kultūras nams, jo pie ieejas nekas tāds nebija rakstīts, nevienas norādes. Atnācu atpakaļ pie Domes, kurai pretī naktī ar JD ievācām printētos materiālus. Pašlaik notiek kārtējā oficiālā saruna, kuru epizodiski filmēju. Kungs runā klusi, tāpēc Miķelis aiztaisīja abus logus, bet nu izklausās pēc baigā umņika. Izskatās ļoti nosvērts. Šamam piederot viesu nams. Pilij bijušas kāpnes no dzirnakmeņiem, bet grāfs ir atņēmis. Ebreju mošejas vairs neesot, bet ir vecticībnieku, pareizticīgo, katoļu un luterāņu baznīcas, arī etniskais sastāvs - daudz krievu, baltkrievu, poļu. Pa laikam kungs arī joko, piemēram, par siera ripiņu vajadzību Preiļu ģērbonī. Krāslavas ģērboņa pieci zari (vai kas tāds) reprezentējot 5 tautības, kas apdzīvo Krāslavu. Privātīpašnieku pieeja ezeriem - problēma.
Naktī bija labs pārgājiens, pārgājām pāri tiltam, uz kuram maniakālā daudzumā bija sasēdušās kaijas, kuras pie pirmā traucējuma lidoja prom. Tās sēdēja līnijās un pie katras garāmbraucošas mašīnas cēlās augšā un veica uzlidojumus, kliedza neprātīgās balsīs. Noskaņa bija dramatiski neirotiska, filmējām. Centrā redzējām pāris pārīšus, pie domes redzējām, ka temperatūra nedaudz pāri 20oC. Laternas bija ieslēgtas uz 18 minūtēm, vienpadsmitos nulle nulle tās tika izslēgtas. Bet nu tas bija adekvāti, jo mazpilsēta jau dusēja, varbūt bija pa kādam cilvēku stāvam pie logiem, kādi pēdējie mohikāņi gāja pa ielām. Veicām izpēti, no mūsu gadījuma pētījuma aptuveni 10% no māju logiem bija gaisma. Redzējam ļoti psihi savilktus kabeļtelevīzijas vadus. Lielajā baznīcā iekšā netikām un prasījām diviem puišiem, kā tikt atpakaļ, viņi mums krieviski paskaidroja. Interesanti arī tas, ka latgaliešu valoda tomēr izklausās tā, it kā latviešu valoda ar krievu akcentu. Ja bieži vien esmu uzskatījis latgaliešu par krieviem pēc pirmā iespaida, tad šoreiz noturēju krievus par latgaliešiem. Gājām atpakaļ, nokāpām uz taku pie ūdens, zāle bija slapja. Izgājām lielajā laukumā, atkal tuvojāmies tam, kas pa dienu ir puķu tirgus, kur tantes krieviski, nedaudz neapmierināti prasīja JD, ko tad mēs te bildējam. |
|
|
