| |
[27. Jan 2009|07:51] |
The Guardian: Krīze, kas plosās pasaules finanšu tirgos un ekonomikā, nav dabas fenomens, to izraisījuši konkrēti cilvēki.
26. janvārī britu laikraksts The Guardian krīzes vaininieku vidū nosauca 25 ietekmīgus politiķus, vadošos ekonomistus un finansistus, kā arī lielāko finanšu korporāciju vadītājus, kuri cita starpā uz krīzes rēķina paspējuši labi nopelnīt.
Kā pirmo šajā sarakstā laikraksts min ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) bijušo vadītāju Alanu Grīnspenu. Ne tikai The Guardian, bet arī citi pasaules mediji iepriekš norādīja, ka tieši FRS politika sekmēja «burbuļa» veidošanos ASV nekustamā īpašuma tirgū un pēc tam arī mājokļu tirgus krīzi, kura vēlāk pārauga pasaules krīzē. Jau pērnā gada beigās CNN Money nosauca Grīnspenu par gada lielāko neveiksminieku ASV lietišķajās aprindās. Finanšu guru tiek vainots par to, ka «biznesa atdzīvināšanai» viņš pārāk ilgi turēja bāzes procentlikmi zemā līmenī, kas veicināja aizņēmumu bumu. Pats Grīnspens pērn rudenī atzina, ka nenovērtēja krīzes apmērus un pieļāva kļūdu, uzskatot, ka bankas pašas tiks ar to galā.
Pēc The Guardian domām, atbildīgi par krīzi ir arī divi pēdējie ASV prezidenti — Bils Klintons un Džordžs Bušs. Klintons ar likumu nostiprināja investīciju banku veidošanos, kuras cita starpā ieguldīja augsta riska hipotekārajos vērtspapīros. Tieši šīs bankas krīzē cieta pirmās. Turklāt Klintona valdīšanas laikā pieņemti likumi, kuri ļāva mazāk turīgiem amerikāņiem saņemt mājokļu kredītus. Bušs šo procesu neapturēj a. Viņa laikā hipotekārie aizdevumi kredītņēmējiem, «kuriem nebija ne ienākumu, ne darba», sasniedza augstāko punktu.
Britu premjeru Gordonu Braunu laikraksts vaino par to, ka viņš finansistu intereses lika augstāk par citu nozaru interesēm. Krīzē vainīgo sarakstā ir arī finansisti un miljardieri Vorens Bafets un Džordžs Soross. Pēc The Guardian domām, viņi saprata, ar ko notiekošais draud ASV ekonomikai, varēja paredzēt krīzes sākumu, taču neko nedarīja, lai tas nenotiktu. Turklāt Bafets esot vainīgs pie tā, ka pērn rudenī, kad finanšu pasauli bija pārņēmusi panika, viņš pareģoja drīzas krīzes beigas un ieteica pirkt ASV kompāniju akcijas, kuras, pēc viņa vārdiem, tolaik sasniedza krituma zemāko punktu.
The Guardian krīzes vaininieku sarakstā ir arī ASV un Lielbritānijas lielāko finanšu korporāciju vadītāji. Arī ASV finanšu ministrs Henrijs Poisons iepriekš paziņoja, ka krīzi izprovocēja kompānijas, kuras uzņēmās pārmērīgu risku. FIB ir solījis pārbaudīt iespējamo krāpniecību un finanšu pārskatu sagrozīšanu 26 šādās kompānijās. Iepriekš ir parādījušies 10 lielāko finanšu kompāniju vadītāju vārdi, kuri krīzes dēļ ir bijuši spiesti atstāt savus amatus, taču nav palikuši zaudētājos. Piem., bankrotējušās ASV bankas Bear Stearns eksvadītājs Džeimss Keins aizejot esot saņēmis 42.3 milj. dolāru, Lehman Brothers bijušais prezidents, strādājot bankā, nopelnījis 186 milj. dolāru, valsts izglābtā apdrošināšanas milža AIG prezidents Martins Sallivans pēdējos trīs gados nopelnījis 25.4 milj. dolāru, Stens O'Nīls Merrill Lynch vadītāja amatā pirms aiziešanas nopelnīja 66 milj. dolāru, bet bijušais Citigroup prezidents Čaks Prinss, aizejot no kompānijas, saņēma 41.5 milj. dolāru.
Krīzes izraisīšanā The Guardian uzliek atbildību arī ierindas amerikāņiem, kuri sagrābušies milzum daudz kredītu, ko tagad nespēj atmaksāt. Pēc laikraksta vēstītā, «ja amerikāņi būtu aptvēruši, ka ņem kredītus, kurus pēc tam nevarēs atdot, no pašreizējās krīzes varēja izvairīties». Iepriekš krīzes izraisīšanā pārmetumus saņēmušas arī reitingu aģentūras, kuras piešķīra nepamatoti augstus kredītreingus hipotekārajām obligācijām un citiem apšaubāmas drošības ilgtermiņa instrumentiem.
Politiķi: ASV prezidenti Bils Klintons un Džordžs Bušs, ASV senators Fils Grems, Lielbritānijas un Islandes premjeri Gordons Brauns un Geirs Horde.
Finansisti: Vorens Bafets, Džordžs Soross.
Finanšu korporāciju vadītāji: Goldman Sachs galvenā stratēģe ASV Ebija Kohena, kura tirgum nepārtraukti deva augošas prognozes, AIG vadītājs Henks Grīnbergs, kurš izklaidēm tērēja miljonus dolāru laikā, kad kompānijā bija likviditātes krīze, ASV banku Bear Stearns, Citigroup, Merrill Lynch bijušie vadītāji, britu banku HBOS, RBS, Northern Rock bijušie vadītāji.
Globālā finanšu krīze sākās 2007.gadā ar ASVaugsta riska hipotekārā tirgus krahu un saasinājās pērn septembrī pēc ASVIielākās investīciju bankas Lehman Brothers bankrota. Pēc tam būtiski saruka kreditēšana attīstītajās un attīstības valstīs, bet ekonomikas reālajā sektorā sākās lejupslīde. Krīzes radīto zaudējumu un norakstīto līdzekļu apjoms, pēc SVF prognozēm, var sasniegt l,4 trilj.USD. |
|
|
