| undertain me |
[Jul. 14th, 2009|03:22 am] |
pirmoreiz es šo izlasīju oslō 1991. gada janvārī, ap savu dzimeni. mums tikko bija sācies mēdiju un komunikāciju kurss, kad sīenenns ziņoja par Lietuvas notikumiem, un man gadījās maza nervōza nošļukšana. Stefana astoņpadsmit draudzenes pamīšus vai pāriem dežūrēja pie mazā Fēliksa un manis. amuse yourself, vienrīt man klēpī ielidoja paplāna grāmatele, kuras vāku rotāja Jātnieks bez galvas, toties ar vidusmēra ģimeni un televīzōru ar velna ragiem. Stefānija devās uz darbu restorānā Samurajs, kurp es regulāri nācu izdzert kanniņu tējas, kurai gan oficiants-sans(Ofābičs) nekautrīgi pamanījās piegāzt puslitru viskija, bet es tā iegrimu nemaz ne tik amizantajā grāmatā, ka pret vakaru jau biju vesels.
var jau būt, ka šo grāmatu tagad pirmajās klasītēs lasa un Rīgas Balsī feļetōnu slejās Saeimas brīvdienās publicē, bet es šajos cūku gripas un pārējās globālās diarejas laikmetā atrodu par nepieciešamu atgriezties pie šī teksta un vēlreiz izdzīvot līdzi tam, kā telegrāfiskais Kauns nokauj tipogrāfisko Ābeli.
Nīls Poustmens -Amusing Ourselves To Death (1985) 1,5 Mb pdf
tai PDFā ir viena otra OCR kļūda, tālab paralēli var klausīties:
01•02•03•04•05•06•07•08•09•10•11•12•13 |
|
|
