stāvēju tev aiz muguras un skatījos. ar vienaldzīgu sejas izteiksmi tu izvēlējies mirt melnajam caurumam aprijot saules sitēmu, un tad ļāvi kursoram ieurbties polla caurumā. uz pleciem zila sedziņa, uz ausīm bobs m. skaļi smējāmies. a ko? sapņi taču tāpēc arī domāti, lai par tiem pasmietos. |