Otrā donorēšana bija gan nedaudz citāda. Manas vēnas arvien ir mistiski neatrodamas, bet nu tas tā. Šoreiz adata bija tik dīvaini manī iesprausta, ka es to jutu visu laiku. Kā arī man teica, lai es nestrādāju ar mazo sarkano pumpējamo sirsniņu, jo no manis tāpat tecēja ārā asinis ļoti veikli un labi.
Es baigi jutu, ka no boulinga sāp roka, kad bija jāveic tas pasākums.
Nujā, noņēma un viss bija kā pirmajā reizē, ieskaitot jaukās māsiņas un aptekalēšanu, bet skolā gan nāca virsū karstuma-aukstuma viļņi. Kāpnes priekš manis bija pārlieku augstas un staigāšana pārāk gara, bet ap dienas vidu, jau palika daudz maz normāli. (Ja neskaita manu aizbraukšanu garām mājām XD un to, ka man likās informātikā, ka dators rotē ap mani un to, ka pārnākusi es atkal gulēju, es vispār katru dienu pa dienu guļu, izņemot treniņu dienas. Tāds baigi labs, bet nelāgs ieradums. Man jau tagad tik un tā nāk miegs, neskatoties uz to, ka trīs stundas pa dienu gulēju. Un tā ir katru dienu. Nu, re, atkal uznāca karstuma vilnītis. Un tā.)

Tags: donors
Mūzika: Beyonce -- If I Were a Boy