Vakar bija skumji pamest pilsētu
« previous entry | next entry »
Dec. 12th, 2015 | 09:05 am
music: The National - Mistaken For Strangers
Aizejot uz bibliotēku apskatīt grāmatas par Ķīnu, nedaudz apjuku, satiku pasniedzēju un dabūju jaukus suvenīrus, zvaigžņu plakātu un papīru piezīmēm. Tagad taisu piezīmju blociņu.
Ai, ja nebūtu ierobežotā laika, varētu tur sēdēt stundām un lasīt Ķīnas klasiku. Biju jau piemirsusi, kā ir lasīt papīra grāmatas, jo mācību procesā daudz ko sanāk lasīt e-formātā. Varbūt tāpēc reizēm rīkojos pavisam muļķīgi, printējot bezjēdzīgas lietas. Pēdējā laikā daudz domāju par to, ko daru automātiski, lai gan nemaz negribas darīt. Es varētu iegādāties tikai skaistas grāmatas no otrreiz pārstrādāta papīra.
Pēdējā laikā eksistē tikai prāta dzīve un pārējais tiek pamests novārtā. No malas droši vien nožēlojami. Varbūt tāpēc tukšajā telpā ienāk negribētas mēbeles, lai gan biju iedomājusies pavisam ko citu, ka istaba taps lēnām, veidošu to lēnām kā gleznu, pat ja ātrais nejaušības princips arī ir skaists. Tā nu skapis tur stāv un stāv, un neiet prom. Neaicinātus viesus jau negribas dzīt laukā, ja viņiem nav savu māju, kur palikt.
Ai, ja nebūtu ierobežotā laika, varētu tur sēdēt stundām un lasīt Ķīnas klasiku. Biju jau piemirsusi, kā ir lasīt papīra grāmatas, jo mācību procesā daudz ko sanāk lasīt e-formātā. Varbūt tāpēc reizēm rīkojos pavisam muļķīgi, printējot bezjēdzīgas lietas. Pēdējā laikā daudz domāju par to, ko daru automātiski, lai gan nemaz negribas darīt. Es varētu iegādāties tikai skaistas grāmatas no otrreiz pārstrādāta papīra.
Pēdējā laikā eksistē tikai prāta dzīve un pārējais tiek pamests novārtā. No malas droši vien nožēlojami. Varbūt tāpēc tukšajā telpā ienāk negribētas mēbeles, lai gan biju iedomājusies pavisam ko citu, ka istaba taps lēnām, veidošu to lēnām kā gleznu, pat ja ātrais nejaušības princips arī ir skaists. Tā nu skapis tur stāv un stāv, un neiet prom. Neaicinātus viesus jau negribas dzīt laukā, ja viņiem nav savu māju, kur palikt.