| |
[2. Apr 2006|23:23] |
|
Kārtējo reizi nevaru mierīgi aiziet gulēt. Jau minūtes 20 stulbi blenžu monitorā un citos istabas punktos. Un domāju. Un domāju. Un baigi domāju. Galvenokārt par darbu un par šī vakara vēlmēm. Gribu noskatīties Kņazu Vladimiru, bet zinu, ka aizmigšu. Un par darbu domāju - it kā rīt sākas atvaļinājums. Bet rīt vismaz pusdienu pavadīšu darbā. |
|
|
