Bollocks.

Pirmkārt, pati formula ir pagrābta no zila gaisa. Says who? Kāpēc pieņemt, ka laimi nodrošina tādas un tādas mantas, un, ja tev to mantu ir mazāk, nekā tu sagaidi, tad tu esi nelaimīgs? Es, piemēram, gribu privāto lidmašīnu, bet tas man netraucē justies laimīgam arī bez viņas.

Otrkārt, grafiki attiecas uz amurikāņiem, nevis mums, sūrās padomjlaika bērnības produktiem, kam jau no bērna kājas iedzina tās lietas, kuŗas Amurikā stāstīja beibībūmeŗiem. Tikai ar vienu lielu atšķirību: amurikāņi domāja, ka viņi varēs tā laimīgi soļot uz augšu, un zālīte paliks arvien zaļāka. Mēs visu laiku raustāmies, ka mums mūsu mīļotā Partija un Valdība gaišākas rītdienas un lielāka sociālā taisnīguma vārdā sadzīs uz mūsu zaļās zālītes savas govis, un figu mēs kaut ko varēsim iebilst.

Treškārt, visas tās parādības, kas tur ir aprakstītas, pastāvējušas gadiem un visdažādākajās sabiedrībām. Šitas "oh, kādi mēs te visi esam pagrimuši, ne tā kā mūsu dižie senči" is so 1991, turklāt -- kas smieklīgi -- arī pastāvējis nez cik ilgu laiku.

Tas par to, ka nevajag uzskatīt sevi par īpašu, gan ir taisnība. Palīdz, palīdz.

(Reply to this) (Thread)

nu vot. es pate ar' dažkārt sadomājos, ka esmu baigi īpaša un man pienākas, bet tad atceros, ka huja.

par paaudzēm, protams, lv apstākļi atšķiras. uz tiem, kuri dzimuši deviņdesmitajos, mans domāt, šo tīri labi var attiecināt.

(Reply to this) (Parent)