| pārlasot senas magnolia's |
[Nov. 22nd, 2004|02:35 pm] |
"Visi ceļi ir vienādi- visi tie ved uz
nekurieni...taču vienam ir sirds, bet otram-nav...Viens ceļš padara ceļojumu līksmu...otrs liks tev nolādēt savu dzīvi. (..) pirms izvēlies ceļu, pajautā sev, vai tam ir sirds?"
(Kastaņeda)
man ir ļoti ļoti veicies,jo esmu sastapusi draugu uz mūžu
cilvēku,ar kuru vienmēr būsim draugi,lai kas ar mums vai starp mums notiktu
pat ja kļūsim mīļākie biežāk kā Ziemassvētki
pat ja apprecēsimies
pat ja visas mūsu iespējamās un reālās dzīves apgriezīsies kājām gaisā
pat tad,kad būsim veci un krunkaini
pat ja sirdīs būsim mūžīgi jauni
pat ja kļūšu akla
pat ja nevarēšu vairs dejot
pat ja neko izcilu nepaspēšu šai dzīvē paveikt
pat,ja man būtu jāmirst jau rīt
lai arī ko mēs darītu,lai ko viens par otru uzzinātu
mana eksistence ir attaisnota
ar vienu vienīgu cilvēku-dvēseles radinieku,
kurš mani vienīgais pazīst līdz dziļākajiem dziļurbumiem
attaisnota ar to attiecību filmu,ko veidojam un izdzīvojam
un es sev nekad nepiedotu,ja aizmuktu no tā visa |
| |
