⚙ - It kā ikdiena

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Šodien gadījās interesants izgājiens, par ko nevaru beigt priecāties vēl tagad :)

Piecēlos no rīta ap kādiem 8.30, nomazgājos, pačurāju, pabrokastoju, paklausījos radio un – Aidā! – uz stāvvietu, kas atrodas apmēram kvartāla attālumā no dzīvesvietas. Pa ceļam atcerējos, kam un kā jāzvana darba jautājumos – tipa zvanos, aizeju līdz stāvvietai, runājot iesēžos mašīnā… Nu tur maģa panelis, signalizācija, braucam, protams, pa vidu turpinot runāt pa telefonu.

Griežos no savas Barona ielas stāvvietas laukā, lai brauktu uz Vecrīgas pusi (vēl joprojām turot telefonu un aktīvi konversējot – zinu, zinu, ka tas nav pareizi, bet man vairs nesanāca ieslēgt Zilzoba bezroku austiņu), nākas palaist daudzus autiņus (kur viņi visi tik agri brauc???) un dažus tramvajus, kamēr beigās tomēr izgriežos. Tālāk jau uzņemu ierasto ikdienas kursu – pa sliedēm līdz Dzirnavenei, tad pa joslu līdz Elizabetes, tad atkal pa sliedēm līdz Aspazijas bulvārim – protams, turpinot sarunu. Pie Raiņa bulvāra, tā kā drusku atslābis no sarunas, jo nākas pārzvanīt tālāk, sāku domāt, ka laikam kaut ko esmu aizmirsis mājās… Pārbraucu krustojumu, atmetos un jau gandrīz pie paša Aspazijas bulvāra atceros – MANI TAKŠ PIE MĀJAS GAIDA DĀRGĀ :D Biju apsolījies viņu aizvest līdz darbam… :)

Neko – griezos riņķī, braucu atpakaļ, lai salasītu viņu. Protams, pa ceļam jau paspēju piezvanīt un atrunāties, ka sanācis drusku dītūrs :D