Un turpinaajumaa par bodeem.
Shoriit no riita aizbraucu liidz Tama upei - Tamagawai, paarbraucu tai paari, kur beidzas Kanagawa prefektuura un saakas Tokijas Lielpilseeta. Mans meerkjis bija fotografeeshana, bet neko daudz nevareeju atrast ko fotografeet. Peec taifuuna upe noskaloja visu kas bija noslakojams un atnesa daudz jaunu priekshmetu. Pleiera vadu iedzeela Aazijas cirsis, tas pats, no kura mirst, ja iedzelj cilveeku un vispaari apkaart bija daudz lielu-lielu cirshu. Taada interesanta sajuuta - pilseeta kauko njemaas savaa nodabaa, upe ar ziviim iekshaa, zvejnieki, taifuuna samiiciita zaale un cirshi ar naavi dzelonii lidinaas apkaart. Vispaar tik episki vis nebija, man bija pilniigi vienalga, es braucu pa akmenjiem ar velosipeedu tik uz priekshu, bez iipasha meerkja, bet ar dziivesprieku.

Iebraucu nelielaa mezhaa ar bambusiem un dazhaam palmaam un atradu kafejniicu - Chichi Cafe. Arii, kaa taa ieprieksheejaa bode, muusdienu japaanju stilaa - koka un stikla divstaavu veidojums, ar interesanta izskata bodes iipashnieceem kas turpat straadaa par viesmiileem, saulainu terasi abos staavos, acid jazzu iekshaa un dienvidu augiem apkaart. Izdomaaju ka tur jaapaeed pusdienas. Izveele nebija nekaada lielaa - sausais karii un steiks ar riisiem. Panjeemu karii un kafiju. Garsha paarsteidza - salaatos bija juutama shiso zaale un citrusu etikjis, karii bija juutams miso. Ljoti un ljoti garshiigi. Turklaat jau faktiski uz ielas - terasee upes krastaa dienvidu augu viduu, svaigaa gaisaa. Veelaak atbrauca yakuzai liidziigs veciitis ar savu gjimeni, tie arii briiniijaas par eedienu. Starp citu, eedienu taadaas bodees dod diezgan nesimetriskos loti vecmodiigos maala traukos, kafiju - maala kruuzees. Kafija perfekta, nemaz ne salda, bet ar vieglu medus peecgarshu.
Tur blakus veel viena bodiite. Gribeetos izmeegjinaat arii.