Otrdiena, 12. Maijs 2009, 22:55

Vispār pabaisi...
Ēdu greipfrūtu, lai ir rūgtā garša, lai tā ir īsti sajūtama, citādi rūgtums uz Viņu sāk mūri celt. Jau ceturtais vakars, kā katrs savās mājās. Domāju - viss ir vienkārši - rūgtums jānogaršo un tad jāsameklē saldumi. Tikai, kā lai tiek pāri savam stūrainajam un adatainajam lepnumam? Jā, jā - čigāni kā lāstu novēl - lai tu lepns paliktu... Gudrinieki...
Lepnums, tā ir īsta prāta nezāle.

Otrdiena, 12. Maijs 2009, 23:03
[info]brayns

Varbūt nevajag tikt pāri savam lepnumam, ja jau ir tik ļoti rūgti?

Otrdiena, 12. Maijs 2009, 23:05
[info]la_cumparsita

ļoti rūgti nav...
Greipfrūta daiviņas miziņa ir rūgta, bet iekšā mīkstums ir garšīgs...

Otrdiena, 12. Maijs 2009, 23:31
[info]brayns

Kādreiz arī man greipfrūti garšoja, līdz saldus apelsīnus pagaršoju!