|
Maijs 24., 2010
23:05 lasu internetu un brīnos, ka tik daudziem ļaudīm patīk skriet, pat visādiem tizleņiem, kam līdz šim skriešana nav gājusi pie sirds. man tīnībā arī bija uznācis kaut kas tāds, un ar draudzenēm skrējām Rīgas skrējienā, kas bija no Daugavmalas līdz Sporta pedagoģijas akadēmijai (pie Šmerļa), tas gan nebija maratons, bet 9km gara distance, skrējām, lai dabūtu nozīmītes. pēc tam vienu gadu vectēvs man mājās atnesa kādas 100 tādas nozīmītes, un tajā gadā skriet negāju, jo nozīmītes i tāpat bija dabūtas. mazliet vēlāk Biķernieku trasē bija Tautas dziesmas maratons, tajā savukārt pieteicāmies, jo tepat pie mājām, piedalījāmies 5 km garajā distancē, ne jau nu visu posmu skrējām, nekā.
|
Comments:
man arī patīk skriet. es tikai to nekad nedaru
pietiek jau, ka sapņos jāskrien un nevar paskriet
es neskrienu. nezinu neko par skriešanu - ķer tramvaju un pusi ceļa šļurbans trīcinies no nebijušas spriedzes kājās. bail pat domāt.
man tagad arī nevelk it nemaz pagājušajā gadā 1km knapi varēju
man nav ne jausmas cik esmu varējusi vai kur nu vēl varu, tik atceros, ka spēju būt diezgan ātra, izturēt ar viskaut kādas mocības var, bet nu tagad bez skriešanas ir gana jautti.. |
|
|
Sviesta Ciba |