| "wherever God has sent me, the meadowlarks were already there" |
[Nov. 1st, 2026|04:50 am] |
pamodos, jo sāpēja vēders.
vakar pieēdāmies visus gardumus, ko A. bija salikusi maisiņā līdzi.
centos sekot I. vienmērīgajam ieelpas, izelpas ritmam , lai nekristu panikā.
visu laiku domāju par glezniņu, kas tēta virtuvē. tajā redzami divi koki, kas it kā izcirpti, lai veidotu to formu, bet ar galotnēm tie saauguši kopā.
cik ļoti kaut kas tāds nemaz nav iespējams.
cik ļoti liels un nepārvarams ir tukšums.
A. gleznotais ķirbis arī patika.
tagad pamazām celšos, riktēšu savu pirmā novembra pirmo kafiju. |
|
|
