|
pļotkas glāzes gaismā nestāvēja vienādi, bet no augšas krita gaisma, kas auga no vadiem ārā pa taisno iekšā izlietnē un tad izlija kaut kur notekā neviena nepamanīta un aizbērta ar drūzmu drupačām kāds pa virsu čurāja un gaisma teica, ka nav gatava, ka nevēlas to paciest jo visas zosis, kas bija apstādinātas tajās rindās pretim gaismas tarelkām mēnesi nebija redzējušas ilgu laiku un dziesmas sakrājās straujās upēs un gūzma meta slepenu skatu uz jūras dzelmi, lai tas atveldzētu viņu sajūsmu un nedotu pielikt lūpas pie krūtīm, jo tas draudēja ar saaustēšanos un dzimumdzīvi ar šo greizo skatienu un smaidam pietika tikai veselā saprāta, lai atpogātu pogas uz augšējās šuplādes atvērās vermuts un vesels vezums tādu pudeļu atgāza kakliņus gremdējās atmiņās un krāšņajā svelmē, lai nolietots |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
