Es jūtos kā ideāls psihologu pētniecības objekts.
Vēl viena lappuse manās un mātes attiecībās.
Iet kā pa viļņiem un šobrīd es gribētu viņu neatgriezeniski izdzēst no savas dzīves un skumjākais ir tas, ka zinu to, ka justos daudz labāk ja tā notiktu.
Atceros savu bērnības lielāko vēlmi - kaut mamma ar tēti beidzot arī izšķirtos&es, loģiski, ka ietu dzīvot pie tēta.
damn. man nevajadzēja braukt mājās. tikai dēļ draugiem. ne dēļ ģimenes, kura brīžiem pūst no iekšpuses.