euu, nu sit mani nost, ahimas orķestrī ir tāds, nu Tāds čellists, ka vai! un Tik garš! paliec galvu atpakaļ un sauc uz augšu - ū ūū vai tu dzirdi? es tik nezinu, cik viņam gadu, bet varu saderēt, ka izrādīsies kaut kādi 15 atkal. tā jau vienmēr :D bet ja nopietni, tad man tā vācu mēle galīgi nepatīk. pirmkārt - nesmuki skan. otrkārt - nu vienkārši nepatīk. treškārt - es ne sūda nesaprotu! Stāv mūsu dirriģents priekšā, vēkšķ kaut ko vāciski, un tad latviski pasaka tikai takts numuru. ok, mācāmies žestu valodu. :D ak, un vēl - lai nu ko, bet bowingi viņiem ir šausmīgi, nekad neesmu redzējusi orķestri, kur katram lociņš uz savu pusi ietu. visu laiku. uz Visām pusēm. :D nu lab, ierēcam, tad ierēcam, bet šovakar koncerts. me too, me too, tikai nenāciet klausīties, citādi es satraukšos, sanervozēšos un sabīšos - nekas sliktāks par to nemaz nevar atgadīties. domāju, ka rītu brīva, jo vācieši brauc tusēt pa rīgu, bet, nu protams, mūziķiem svētku nav (tā traģiski nopietnā balsī man šodien stāstīja viena učene. tāpat viņa citdien man teica - lietus nebūs. Nekad. Nekad vairs nelīs. ļoti nopietni :D) untanurīt koncerts ar kamerorķestri. vēēē, domājams man būs labi piegriezies spēlēt pavadījumu. bet vispār jau es te neesmu. es tikai ieskrēju. zinkā, mazliet agrāk mājās tiku. un vijoļkastē divsimts grami zelta atslēdziņu bērnībasdienu papīrīšos. bet autobusu es nokavēju. dur, saule dur dur. grūd, zvirbuli, grūd, grūd. eu, kādam no jums nav baložu pilni pagalmi. es labprāt dalītos ar kaut ko no savas collekcijas, bet šausmīgi gribās, baložu pilnus pagalmus. (da aizej uz veikalu un nopērc, ja tik ļoti gribās. vai arī kod ribās). kolibri pilni pagalmi. lab, ieskrējiens ta ieskrējiens, tagad ejam ieņammāt, lai var skriet tālāk. budūccc! spurkt!