no rīta viss bij burvīgi un tā. bijām 3, bija jautri, man aizgāja ciet, visu laiku smējos. jokojos ar skolotājām un tā.
tad pienāca 13:30, kad bij jābrauc dziedāt uz Cēsu 2. vidusskolu, lai gan es domāju, ka uz kultūras namu, bet neee, tas esot remontā. pirmkārt man jau no 2h dziedāšanas sāp kakls tā, ka psc, nespēju iedomāties, kas būs visas atlikušās nedēļas dienas. negribu nekur braukt, bļe. nu pohuj par to, bet man tētis bij vēl kādas 25min jāgaida, jo es nemācēju pateikt, kur es esmu. varētu padomāt, ka es to vien daru kā katru dienu vazzājos pa to rajonu, man ir vienalga, kur tas ir! tas laiks vējā un sniegā vilkās nenormāli ilgi, saskumos, sadusmojos. esmu atsalusi, nobirdinājusi dažas asaras (kā jau tas ir paredzams, ja daudz smejas). man vēl bļe uzkrāva iemācīties stulbu teksta gabalu filozofisku, kuru neviens nejēgs un man viņš jāskaita 7dien 4 koru priekšā. un būšot kaut kāda piekasīga režisore. bļe es viņai tā piekasīšos, ka viņa ies pakārties. viss, man riebjas šodiena. eju gulēt.