čīkstuļa pieraksti

ziniet, bet varbūt arī tas, kas notika vakar, bija labi. sen nebiju tā jutusies, nu, par to sirdi runājot. līdzīgi kā ar fizisko slodzi - pēc kāda laika nekā nedarīšanas ķermenis atrod no fiziskas slodzes, un kad atkal to dabū (vismaz man tā bija pēc mēneša piespiedu pārtraukuma sasodītā ceļgala dēļ), ir divejādas sajūtas - eiforija un tās ārprātīgās muskuļu sāpes, kad liekas, ka viss atrofējies. tā nelāgā saju'ta.
man šobrīd ir tieši tā. sen nebija bijis tā, ka domas konstanti atgriežas pie viena personāža. šodien tā ir. tas man vienmēr ir licies skaisti. bet tajā pašā laikā man kaklā kamols.
nu kaut kā tā.

es apdedzināju roku ar karstu eļļu. ne ļoti, tikai apsprakšķināju, bet vells dedzina. visu laiku lieku aukstas kompreses.