stroboskopiskas bailes ledāji atraugājas ledāji mānīgi kustas un kustina savas figūras lauza man galvu medī mani starp saviem kauliem mani grib salikt pa plauktiem es ledājiem saku lai nečurā taurē ledāji tādi kā plānprātīgi tādi kā augstprātīgi un lēnām kustas pa manu galvu līdz atrod kur es slēpju halvu izēd visu sienas skapīti atstāj tikai marlē ietītu sosīti kūst ledājs mijkrēslī tek upe augšā pa kalnu un kad es nonāku savā apvidū man gar sāniem sitas saule |