| |
[Jun. 1st, 2017|11:47 pm] |
|
Andrē Vida: Man allaž paticis, ja, spēlējot instrumentu, tev zūd kontrole. Kāds teiktu, ka tā ir kļūda, bet tā nav kļūda. Skaņā ienāk garīgā dimensija, dvēsele.(..) Ķermenī ir paslēpti noslēpumi, dzīves atmiņas, un reizēm mēs tās spējam sasniegt. (..) Kad es uzstājos, priekšplānā nav tikai saksofons, bet arī mans ķermenis, kas to spēlē. Es nevaru apiet faktu, ka man ir ķermenis ar savu pagātni, labām un sliktām atmiņām. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}