lai gan vēl nezinu īsti, par ko, bet es cenšos no sevis izvilkt paldies dieviņam un pārējiem par to atteikumu. pagaidām kaut kā tomēr nesanāk.
lai kādi arī būtu kosmosa plāni attiecībā uz mani, man pašam tie šobrīd nav īsti skaidri, un, atgādināšu, ka nav jau kādu laiku. tapēc saņemt pļauku sejā tad, kad šķiet esi atradis izeju no sava postošā dvēseles stāvokļa, ir neizprotami. nu godavārds nezinu, kā kāds uzdrošinās teikt, ka mūsu dzīve atkarīga tikai no mums pašiem - ja kāds vienkārši pieņem nepareizus lēmumus manā vietā.
lai kādi arī būtu kosmosa plāni attiecībā uz mani, man pašam tie šobrīd nav īsti skaidri, un, atgādināšu, ka nav jau kādu laiku. tapēc saņemt pļauku sejā tad, kad šķiet esi atradis izeju no sava postošā dvēseles stāvokļa, ir neizprotami. nu godavārds nezinu, kā kāds uzdrošinās teikt, ka mūsu dzīve atkarīga tikai no mums pašiem - ja kāds vienkārši pieņem nepareizus lēmumus manā vietā.
nu neko. paraudāju dārzā, papīpēju, pavēroju kā divas skudras saskrienas un sabučojas, iedomājos par japānu un par sevi raudāt pēkšņi vairs negribējās.
bet rūgtumiņš paliek.