pēc negaisa tagad piecēlos < jo, lai, pienākums, izvēlieties, izvēlēto atmetam. paliek caps, par to vēl parunāt, par to vēl uzdot jautājumu "ko?" >
bija man viena tāda tasīte, kas nedeva savus galus rokās un tērzēja bez mitas, kamēr miza nolobījusies un var pliķēt pa plikiem sāniem? ne tik ātri un ne tā uzreiz, mēs ar vabuli bijām un mūs apturēja mentūra abažūra un ambrazūra viss tas, kas vajadzīgs plastmasas logu un durvju ražošanai. es uztaisu žēlabainas acis un saku, ieskatieties man acīs, bet pats par to neesmu viss tik drošs, jo iekšā viss nestabils un uz āru nāk tāds kā acu mitrums. nu viņi stāvēja brīdi, pārbaudīja mani uz dažādiem testiem, uz e vielām pārbaudīja, viļāja pa rokām un muti un tad izmeta stacijas laukumā, kur es iemācījos pazīt pulksteni, pēc pūdeļu krēpēm orientējos laikapstākļos un nebiju ne pušu plēsts kad mans vilciens aiz trejdeviņiem kalniem un vesela bara hotdogu pārdevēju notaurēja tā, ka man bija skaidrs, ko no tā vajag atdalīt un ko vajag apkopot tādā kā māgā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
