Vakar šibujā es mācījos kafejnīcā, tur ienāca kaut-kāds ārzemnieks ar saburzītu grāmatu rokās un gariem matiem un degunu, palūdza monētas kafijai. Man nebija īsti skaidrs kāpēc kādam ir jālūdz monētas kafijai, bet nebija žēl, tāpēc iedevu 200 jēnas, bet palūdzu iztērēt šai pašā kafejnīcā, lai būtu pārliecība ka alkoholu viš nepirks. Tad viņam pietrūka 100 jēnu, bet es vairāk neiedevu un viņš pateica, ka ies uz McDonaldu un aizgāja klanīdamies un ar amerikānisku akcentu murminādams "gozajmas, gozajmas, gozajmas". Un šodien es paskatījos ko viņš pirka - tā bija lielākā un lētākā kūka uz letes, laikam gribējās ēst, žēl ka neiedevu vēl monētu, bet kā vispār gadījās ka Tokijas centrā pa ielām ubago ārzemnieks, kurš pat japāniski tā pa riktīgo nerunā.