gribētu vasaru, laukus. un es gribētu kaut ko izaudzēt. un lasīt tējas. gūglējot zālītes pretklepus dzēriena sastāvā, sapratu, ka es vispār neko nezinu par tik daudziem pavisam parastiem augiem, piemēram, cik patiesībā krutas ir kosas vai ceļmallapas. tā skarbi. es māku atpazīt preču brendus rimi stendos, bet ne zālītes pļavās. mans iekšējais puķu bērns (naivs, kāds nu viņš te gadījies) pavisam pamests novārtā, tagad kautrīgi iešņukstās. bet ir decembris, decembris, bļin!