Mans runājiens

Vakardienas balle bija ļoti jauka, patiešām. Iepazinos ar daudziem superdraudzīgiem cilvēkiem. Tā kā labi vien, ka saņēmos un aizgāju, jo no sākuma nezināju iet vai nē, jo nevienu tur nepazinu.
Bija viss kā Z-iemassvētkos - mandarīni, piparkūkas, pīrādziņi, karstvīns, kas man pēdējā laikā ir aplm iegaršojies un dzejolīši... Nevienu dzejolīti, protams, nezināju; mēs jau ar grupas biedriem jokojām, ka Z-svētkos dzejolīšuvietā varētu kko latīniski nocitēt no mācību metodikas. Bet mans literāta gars mani izglāba :D:D Bez dāvaniņas nepaliku.
Tagad saprotu kādēļ cilvēki iesaistās dažādās organizācijas un ir aktīvi visejādi, ne tikai mācoties. Daudz ko esmu sapratusi pusgada laikā, tik vērtīga pieredze. Laikam jāsaka viņam paldies, bez tā visa es nekad nebūtu izdarījusi un jau tagad sasniegusi tik daudz, kaut vai tikai savas persōnības pilnveidošanā.