grūsnas kārnas grumbainas ietinušās deķī tādas visādas sēž un kad ieraksta tad viņu teksts saņem tos punktus par ko tas vispār ir teksts sastāvošs no zīmēm un veidojošs vārdus un teikumus un ja viņa galīgi nav ar pārāk taukainu sejas ādu tad viņas kontā tiek ieskaitīti un viņa sāk tēlot, ka ir krutāka par to, ko sevi pazīst un no tā nav glābiņa viņa sevi iekaro un pasargiet mūs dievs no māņiem ko paši sev pieņemam jo esam apjukumā un mums nav nekāda daudzmaz jēdzīga plāna kā to putru izstrebt, ja vispār runa ir par apetīti, bet ja nav tad mēs šaujam, mēs pieliekam pie pleca šaujam un pielādējam mums nav svešu roku un visu jādara pašiem jāiet griezt nost mati pievērt mute un grabināt zemi pa šķidruma piltuvēm blašķēm tur un līdzīgi man vienreiz izšāva cauri manam ūdens toverim un sirdi man nekas nepasargāja |