Vijies, vijies, mana elpa, izvij čūsku ceļus rīta gaisā, izvij vilku pēdas zaļā zemē, aukstā straumē, izvij uguns zīmes, lai es varu brīvi skrieti pāri mežiem, pāri laukiem, cauri jūrām, cauri kalniem, lai es varu brāļus sasaukt, zvaigžņu dziesmas izdziedāt. Celies, celies, mana roka, lai es varu Sauli uzcelt, mūsu namā aicināt, lai es varu sevi uzcelt, tumšā naktī modināt, lai es varu sapņus tīti zilā zīda kamolā. Veries, veries, dvēselīte, divejādā pasaulē, divējādus ceļus gāji, savu balsi meklējot. Dēsti mani zemē, Māra, šūpo manu šūpulīti, reiz es nākšu dziedādama dievābeļu dārziņā, brāļus līdzi aicinot.