mans brīnišķīgais ziemsvētku nakts sapnis iedalāms divās daļās, kuru vidū bija starpbrīdis (nomoda mirklis, kurā pabaroju suni ar krekeriem un izlasīju nogulētu īsziņu) -
viena, ko es gandrīz nemaz nespēju atcerēties, zinu tikai to, ka tur bija runa par peņiem un kaut kāpēc fakts, ka man tāda nav, bija problēma, visādi ļaudis skraidīja apkārt kaili un priecīgi , bet man bija jāsēž stūrī un jāskaidro, ka nē, man nav, pat ne tik maziņa kā tam tur cilvēkam (tur bij tādi ļaudis ar dzimumlocekli apmēram 2,5cm garumā, tās laikam bija citas sievietes?nez). varbūt, ka šis sapnis metafōriski mēģina man iestāstīt, ka i should grow some balls ^^
otra daļa arī īpaši neizceļas ar plašu atcerēšanās apjomu, un tā pati par sevi arī ir dalīta divās subdaļās - pirmā, kur es esmu kaut kāds karavīrs dziļā bedrē, kur vienā pusē ir milzu žogs, aiz kura ienaidnieki, otrā - arī kkas žogveidīgs, aiz kura ir labie cilvēki, un ik pa brīdim mūsu bedrē kāds nez kāpēc iemaldās un tad nākas pūlēties, lai viņu dabūtu ārā. on an occasion, piemēram, es iekāru virvi kaut kādā milzu kokā, kas auga bedres malā, sagrābu kaut kādu vīrieti sarkanā kreklā, kurš mūsu bedrē bija iegāzies no labo ļaužu puses un pussaprotami murmināja kaut ko tādu kā "no šejienes laikam nebūs savienojuma ar dzelzceļa staciju", un tad ar visu vīrieti šūpojos pāri bedrei, lai iemestu viņu atpakaļ pāri sētai labo ļaužu pusē.
otrās daļas otrā daļa bijā īpaši aizraujoša. biju ieradusies ciemos pie vecākiem, kuri grasījās pārvākties uz savu jauno māju francijā, māmiņa sēdēja pie galda un kaut ko šuva un lika puzli, kurš, kā izrādījās, bija mājas plāns, lai es to varētu apskatīties. mājas plānā bija iekļauta "the restricted room", un man tā arī neizdevās noskaidrot, vai tā pati par sevi ir tēva drabistaba, vai vēl kāda īpaša tai pievienota istaba. mājas plānā bija attēlota milzīga viesistaba (citas daļas nevarēju apskatīt, jo puzlis vēl nebija salikts), kurā bija iezīmēti cilvēciņi - uz tāda kā dīvāna izlaidies guļošs vecāks vīrietis ar vaļēju apģērbu tā, ka visa ķermeņa priekšdaļa ir pilnīgi kaila, un pret to ar seju pavērsusies, uz krēsla sēdoša sieviete, kas kaut ko šuj. attēlotais skats bija ārkārtīgi sirreāls, un mana māmiņa to komentēja kā "nujā, man jau laikam te atkal par īsu tās rokas". tad es mēģināju salikt to puzli, lai apskatītos, kā izskatās istabas, kas paredzētas mums ar brāli, ņēmu kkādus pužļa abaliņus no galda (jāpiemin, ka puzlis bija no tiem mīkstāmateriāla gabaliņiem, nu, kā mazobērnu pužļi - lieli gabali no tāda, errr, nezinu, kā to materiālu sauc, bet tas ir mīksts), bet māmiņa man teica, ka tie ir nepareizie gabaliņi, no tiem var slaikt otru māju, ko viņi nopirkuši iepriekš, bet pārdomājuši, jo no turienes pārāk tālu būtu māmiņai aizbtraukt uz slimnīcu - tāpēc brālim būšot divas mājas, hahahahā (-meaning, he gets an entire house for himself, which was bought by "an accident"), un šitajai mājai tieši netālu esot *insert a french sounding word here which i have forgotten* slimnīca, un viss esot lieliski.
tad mani sūtīja iepirkties priekš jaunās mājas uz kaut kādu megaveikalu, kurā ierodoties es sapratu, ka neko nesaprotu - tas bija fucking huge, daudzs stāvos ar šizōkāpnēm un liftiem, un preces izvietotas bez jebklādas koncepcijas, un es nevarēju atrast to, ko man vajag, bet ieraudzīju kaut kādāveikalā tādu baltu, err, apģērbu?un gribēju to pielaikot. nez kāpēc mn tika iedota arī milzonīga pērļu virtene, no kuras bira laukā pērles, kamēr es meklēju ģērbtuvi. neviens, kuram es prasīju, nevarēja man norādīt, kur tāda atrodas, the closest that i found bija kkādi klubkrēsli telpas stūrī, pārklāti ar puscaurspīdīgu bannasistabas aizkaru plēvi. tad es kaut kur dabūju stikla glāzi, kurā iestūķēju tās pērles, lai vairs nebirst, un balto apģērbu (tam bija virsū tādas kā auduma rozes un bantes, bet dīvainā kārtā tas bija smuks), un iekāpu kaut kādā liftā, kurš mani uzveda uz laikam augšējo stāvu, un tur uz krēsla sēdēja klinta, tāda ļoti smaidīga, māja man un teica, lai es ejot nogaršot šejienes ēdienus (tajā mirklī es pamanīju ka pa labi ir miiiiiiiiilzīga, err, ēdienu nodaļa, kur sakrāmēts tonnām pārtikas, visādi suši, gaļas gabali, salāti, kūkas, ko vien vari iedomāties milzīgos daudzumos) - viņai bija galvā tirkīzzila rūķu cepure, tāda ļoti gara, un viņa pati ēda kaut kādu milzīgu vairākstāvu kūku. vēl viņai bija kaut kādi super-roku-apgleznojumi, ar pielīmētiem dimantiņiem un uzzīmētām līnijām, un tas bija vispār tā ļoti glīti, bet galīgi nesaskanēja ar cepuri, heh.
un tad es ieģāju pārtikas nodaļā atrast zaļu suši un pamodos
viena, ko es gandrīz nemaz nespēju atcerēties, zinu tikai to, ka tur bija runa par peņiem un kaut kāpēc fakts, ka man tāda nav, bija problēma, visādi ļaudis skraidīja apkārt kaili un priecīgi , bet man bija jāsēž stūrī un jāskaidro, ka nē, man nav, pat ne tik maziņa kā tam tur cilvēkam (tur bij tādi ļaudis ar dzimumlocekli apmēram 2,5cm garumā, tās laikam bija citas sievietes?nez). varbūt, ka šis sapnis metafōriski mēģina man iestāstīt, ka i should grow some balls ^^
otra daļa arī īpaši neizceļas ar plašu atcerēšanās apjomu, un tā pati par sevi arī ir dalīta divās subdaļās - pirmā, kur es esmu kaut kāds karavīrs dziļā bedrē, kur vienā pusē ir milzu žogs, aiz kura ienaidnieki, otrā - arī kkas žogveidīgs, aiz kura ir labie cilvēki, un ik pa brīdim mūsu bedrē kāds nez kāpēc iemaldās un tad nākas pūlēties, lai viņu dabūtu ārā. on an occasion, piemēram, es iekāru virvi kaut kādā milzu kokā, kas auga bedres malā, sagrābu kaut kādu vīrieti sarkanā kreklā, kurš mūsu bedrē bija iegāzies no labo ļaužu puses un pussaprotami murmināja kaut ko tādu kā "no šejienes laikam nebūs savienojuma ar dzelzceļa staciju", un tad ar visu vīrieti šūpojos pāri bedrei, lai iemestu viņu atpakaļ pāri sētai labo ļaužu pusē.
otrās daļas otrā daļa bijā īpaši aizraujoša. biju ieradusies ciemos pie vecākiem, kuri grasījās pārvākties uz savu jauno māju francijā, māmiņa sēdēja pie galda un kaut ko šuva un lika puzli, kurš, kā izrādījās, bija mājas plāns, lai es to varētu apskatīties. mājas plānā bija iekļauta "the restricted room", un man tā arī neizdevās noskaidrot, vai tā pati par sevi ir tēva drabistaba, vai vēl kāda īpaša tai pievienota istaba. mājas plānā bija attēlota milzīga viesistaba (citas daļas nevarēju apskatīt, jo puzlis vēl nebija salikts), kurā bija iezīmēti cilvēciņi - uz tāda kā dīvāna izlaidies guļošs vecāks vīrietis ar vaļēju apģērbu tā, ka visa ķermeņa priekšdaļa ir pilnīgi kaila, un pret to ar seju pavērsusies, uz krēsla sēdoša sieviete, kas kaut ko šuj. attēlotais skats bija ārkārtīgi sirreāls, un mana māmiņa to komentēja kā "nujā, man jau laikam te atkal par īsu tās rokas". tad es mēģināju salikt to puzli, lai apskatītos, kā izskatās istabas, kas paredzētas mums ar brāli, ņēmu kkādus pužļa abaliņus no galda (jāpiemin, ka puzlis bija no tiem mīkstāmateriāla gabaliņiem, nu, kā mazobērnu pužļi - lieli gabali no tāda, errr, nezinu, kā to materiālu sauc, bet tas ir mīksts), bet māmiņa man teica, ka tie ir nepareizie gabaliņi, no tiem var slaikt otru māju, ko viņi nopirkuši iepriekš, bet pārdomājuši, jo no turienes pārāk tālu būtu māmiņai aizbtraukt uz slimnīcu - tāpēc brālim būšot divas mājas, hahahahā (-meaning, he gets an entire house for himself, which was bought by "an accident"), un šitajai mājai tieši netālu esot *insert a french sounding word here which i have forgotten* slimnīca, un viss esot lieliski.
tad mani sūtīja iepirkties priekš jaunās mājas uz kaut kādu megaveikalu, kurā ierodoties es sapratu, ka neko nesaprotu - tas bija fucking huge, daudzs stāvos ar šizōkāpnēm un liftiem, un preces izvietotas bez jebklādas koncepcijas, un es nevarēju atrast to, ko man vajag, bet ieraudzīju kaut kādāveikalā tādu baltu, err, apģērbu?un gribēju to pielaikot. nez kāpēc mn tika iedota arī milzonīga pērļu virtene, no kuras bira laukā pērles, kamēr es meklēju ģērbtuvi. neviens, kuram es prasīju, nevarēja man norādīt, kur tāda atrodas, the closest that i found bija kkādi klubkrēsli telpas stūrī, pārklāti ar puscaurspīdīgu bannasistabas aizkaru plēvi. tad es kaut kur dabūju stikla glāzi, kurā iestūķēju tās pērles, lai vairs nebirst, un balto apģērbu (tam bija virsū tādas kā auduma rozes un bantes, bet dīvainā kārtā tas bija smuks), un iekāpu kaut kādā liftā, kurš mani uzveda uz laikam augšējo stāvu, un tur uz krēsla sēdēja klinta, tāda ļoti smaidīga, māja man un teica, lai es ejot nogaršot šejienes ēdienus (tajā mirklī es pamanīju ka pa labi ir miiiiiiiiilzīga, err, ēdienu nodaļa, kur sakrāmēts tonnām pārtikas, visādi suši, gaļas gabali, salāti, kūkas, ko vien vari iedomāties milzīgos daudzumos) - viņai bija galvā tirkīzzila rūķu cepure, tāda ļoti gara, un viņa pati ēda kaut kādu milzīgu vairākstāvu kūku. vēl viņai bija kaut kādi super-roku-apgleznojumi, ar pielīmētiem dimantiņiem un uzzīmētām līnijām, un tas bija vispār tā ļoti glīti, bet galīgi nesaskanēja ar cepuri, heh.
un tad es ieģāju pārtikas nodaļā atrast zaļu suši un pamodos
nošķaudīties