| ai, bļe, esmu mājās viens. varu mierīgi sēdēt nomodā cik ilgi gribu, neviens garām nestaigā, ar baltu aci neskatās, varu istabā pīpēt, pie kājas pudele džina, viss čiki čiki, tik pa logu atkal gribas izlekt, man šitā no vientulības un alkohola gadās, plusi un mīnusi piebriest. es tik baidos no tā, ka miegā, kaut kādā nekontrolējamā somnambulā, to varētu izdarīt. |