| Nov. 29th, 2007 02:16 pm - piemēram, uz i love you vispār eju dzejoļa dēļ. tā, par siermaizīti.
ir jau visādi šitādi pantiņi.
ziedoņa par lielajiem meliem.
arī.
visādi. neatceros. tikai tādi naivulīgi sirsnīgi. tādi, pat ne īsti, jo ja šitā būtu īsti, tad pasaule būtu better place un tā un šitā.
bet lai šitā skricelētu, tev ik pa brīdim jāizspļauj kaut kas labi cinisks, citādi zūd ticamības moments, un tu esi tāds ierindas ņaudētājs.
pusdienās izdzēru tēju, svaigi spiestu sulu un glāzi šardonē.
franču maiznīcā, lai izšķirstītu žurnālus. gribēju karstvīnu, bet to protot pagatavot tikai galvenais francūzis, kas bija nozudis. žēl.
būtu papļāpājuse, sajutusi kaut kādu jokainu kopības sajūtu. kā ar franču latviešiem.
visi būtu jāsazvana. nevaru saņemties. galva nepabeidz noreibt, trolejbusā uzskrienu pusdraugiem, runāju, domāju runājot, ka nedomāju ko runāju, mulstu pati sevis, un nolemju beigt gribēt izpatikt, apjūku iekšējos konfliktos, ķeru pēc vīna, un tad jau ir jauna diena.
vakarvakarā atspiest galvu pret cienījamo haida kungu, lai nebūtu jāredz tomātu sula šļācamies no rasela krova draudziņiem. viss labs, kas labi beidzas? nē, nē, viss labs, kas nebeidzas. kas spītīgi turpinās. Leave a comment    |
