Nav viegli. Lietainās un nogurdinošajās dienās galvā jaucas tikai nepatīkamas, nepanesamas un pesimistiskas domas. Un nespēju no tām tikt vaļā.:(
Par dzīvi, par darbu. Bet par cilvēkiem vēl vairāk. Par tiem tuvajiem, dārgajiem. Par tiem mīļajiem, kuru nav. Kuri ir tālu vai nav vispār. Tik nožēlojami.
Un viens vārds, kas visu šo vienu ir mīlestība. Tikai jāpasaka skaļi. JĀ, MAN PIETRŪKST MĪLESTĪBAS!!!

Un tagad skatīšos "Mans mīļākais mīļākais". Varbūt paliks labāk, lai gan cerība maza.