|
| 28. Sep 2006 @ 10:22 |
---|
Aizdomas, ka šodien varētu pārsprāgt no garlaicības - kopš svētdienas neesmu sarunājusies ne ar vienu un visa mana klase, visi manējie aizbrauca uz Igauniju.. Es taču ar gribēju..
|
Sākumā gribēju, bet tad nebiju tik pārliecināta. Mani vecāki vēljoprojām nezin, ka eju mākslas skolā, tāpēc tur maksāju pati, bet ekskursijai naudas nav.Un bez tam kopš svētdienas nevaru parunāt - balss saites uztūkušas. Visu laiku slimoju..
kapē nepasaki vecākiem ka ej mākslas skolā? viņi tev neatļautu to darīt? un 1x kaartiigi izveseljojies un tad buus labi :D
Mammai izpļāpājos jau , bet tētis gan nezin. Jā, iemesls ir tāds, ka viņiem uzskata - tas priekš manis nav vajadzīgs. Un tā ir lieka naudas izšķiešana. Man ar to izveseļošanos ir kā ir - dažbrīd šķiet, ka nervi vairāk pie vainas nekā visi tie vitamīnu trūkumi un mazasinība. Bet nopietni, liekas, ka stresainā laikā man pavisam ātri pieķeras kāda ķeza klāt. Laikam tā jau arī ir, ka optimistiem ir vairāk naudas un mazāk slimību ..
tad esi reāla optimiste sākuma un tad tikai optimiste :) tā pamazām par optimistu ar kļūt, tev vecāki patiešām ir tik ļoti pret mākslas skolu?
Viņi nemēģina mani atturēt no mākslas skolas, viņi vienkārši uzskata, ka tas nav vajadzīgs. Bet neizdara spiedienu uz mani :)
Mākslas skola ir tā pati vecā labā mūsu skolā.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |