| |
[Apr. 30th, 2014|08:30 pm] |
Tev aukstas ausis, tev aukstam ir jābūt visam, bet nav. Tas par suni.
Mazi iedomīgi radījumi, kuri uzskata, ka ir noslēguši ar mani darījumu tikai tāpēc, ka es skatos viņiem acīs, kad viņu mazie bubīši ir man pusstieptas rokas attālumā, un nedaru pāri. Kaut gan ieperinājušies ir vēl cirslīgākā vietā par grābekli. Sīkie jau izperināti, tādi klusi un zinoši par apkārtējās pasaules plēsīgumu. Tas par strazdiem. Melnajiem. Kuri, izrādās, jau 200 gadus perinās pilsētā.
Jūdas graši ir mana šodienas mīļākā grupa pārmaiņus. Viņiem patīk vārds dirsa, kas nav arī nekas tāds, mans rupjības etalons latvju mākslniekiem ir šalle, no kura max 2,5 gabalus spēju veikt līdz esenciālai pārsātinātībai un tad jau pusekstātiskas akdiesakdies šausmas par sevi un viņu.. |
|
|
