|
orākuls kontrābuls iznesa sniegu kā partitūru kopējam mielastam un visi retiem darbinieku paziņas ar zobiem kā stalaktītiem metīsies kūkā izputēs ar dupšiem pa virsmu noplanēs gaistošos ziedos kā nameja tējā ar vienu roku priekos otrā rokā cigaretes pudele un vienā manā prāta apvārsnī es izbiju no vietnes ar pārgrieztām riepām mudīgi sašmucēt visu durvju priekšu un ar lācīti pa priekšu iziet skolas dīvānā mērcēt kājas asfaltā mudīgiem solīšiem nagu lakas atmodas rīta galvenais sniedziņš nodarītājs uz visiem kuplumiem kā ar pātagu pa murmansku |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
