- - Praktiskas piezīmes

Nepatīk, ka nav laika vairs rakstīt šite. Vislaiku darbi. Rīt jāzvana Kolātam. Šaubos, ka piedabūšu viņu lasīt pasakas. Vajadzētu tās teātra Gunas tel.nr. vēl dabūt. Kas vēl? Miegs nāk. Cēlos astoņos. Riteņoju baigi daudz apkārt. Mammai drīz dzimšanas dienas balle. Viņa nenieka nezina, kas tur būs (Ojojoj)un pat kur tas būs, bet to es te nerakstīšu, lai neizlasa.
Igaunijas skolā nemācīšos. Nav naudas. Kredītu neņemšu. Baidos. Cerams, ka visi tie sižetiņi vēl cirkulēs manī līdz nākamajam enerģijas uzplūdam. Miers un bērziņš.
Patiešām daudz skaistāk es rakstītu, ja mans gars neatrastos visu laiku pussoli priekšā tagadnei. Kur man jāsteidzās? Tā kā lokomotīve es nopūlos.
Nepatīk tik daudz cenzūras man. Mazāk gribu. GAlu beigās- arī liekvārdīgā bezsakarā šāda tāda cūka var uzlasīt pērles. Ko var zināt. Mani modrā apziņa, par spīti izsmeltajam ķermenim, sauc "strādāt! strādāt!" un es tā kā muļķe paklausīšu, pierakstīšu vēl kādu pasaku un nosūtīšu Grabovskim- lai patrennējās labi lasīt.
Arlabunakti, imaginary friends!
(kādreiz, kad realitāte ar mani pārtrauks lekt klasītes, tad es jums daudz ko un skaisti pastāstīšu, es ceru.)