iedomājos, | 25. Aug 2004 @ 00:45 |
---|
ka viss, kas ar mums notiek tajā brīdī, kad satiekas divi un pamana viens otru, ir lielais sprādziens. un pēc tam viena vienīga izplešanās. esat pamanījuši - tajā sprādziena brīdī laika nav. tas parādās pēc tam, un arī telpa. laiks, kurā kļūstam aizvien nepazīstamāki un telpa, kurā attālinamies bezgalīgi.
(Kāpēc teorijas par visuma saraušanos nav tik populāras? )
ak jā...un uz Natāliju ir vērts aiziet - labi aktieri un nesteidzīga smeldze. |
|
From: | vikings |
Date: |
25. Augusts 2004 - 01:07 |
|
|
Ai, ai ai...
|
(Link) |
|
Nu kapēc, jidin, ir tik smeldzīgi jādomā? Vai nav vienkāršāk saspridzināt nah visu to visumu un radīt no jauna. Kaut ko savādāku.
|
From: | maya |
Date: |
25. Augusts 2004 - 01:11 |
|
|
Re: Ai, ai ai...
|
(Link) |
|
saprotot kosmosa uzbūvi un lietu kārtību, ir cerība neuzkāpt atkal uz tā paša grābekļa.
neko citu radīt NAV iespējams. tikai sprādzienu un attālināšanos ar lielāku vai mazāku ātrumu.
|
From: | vikings |
Date: |
25. Augusts 2004 - 01:15 |
|
|
Opacā!
|
(Link) |
|
Pastāsti man kosmosa uzbūvi un lietu kārtību, un es Tev parādīšu kur ir Jah kļūda.
Citu Tu radi pats, un ar šādu nolemtību Tu radi tikai nolemtību, un nevis veido ko CITU.
Slēpies vai neslēpies, pati pie tā nonāksi. Kad un kur - tas Tev, kosmosa uzbūves zinātājai, ir jāzin.
Uz grābekļa kāpj un kāps, vai nu grābekļa forma mainīsies vai pēda. Vai arī vienreiz ka salauzīs degunu, tad redzēs zvaigznes un krāsu apļus.
So fucking what? Nu ja, ko nu mēs, kāpuri, sauli neredzam vai?
|
From: | maya |
Date: |
25. Augusts 2004 - 01:31 |
|
|
Re: Opacā!
|
(Link) |
|
:)ja Tu nesteigtos ar atbildi, bet lēni padomātu par to, ka nekas cilvēciskais nav mūžīgs, tad gan jau pamanītu, ka viss tiek radīts un viss iet bojā. radīt, protams, var visu ko - sākot ar kaku un beidzot ar Parīzes Dievmātes katedrāli, sākot ar vienas nakts romānu un beidzot ar 15 bērniem, bet lai kas tas būtu no tā radīšanas brīža tiek ieslēgts pulkstenis, kas skaita tiktiktiktiktik - laiku, kurā notiek attālināšanās no dzimšanas un maksimālās tuvības, koncentrācijas un potences.
vienīgā izeja - radīt radīšanu.
From: | skyfishs |
Date: |
25. Augusts 2004 - 05:44 |
|
|
Re: Opacā!
|
(Link) |
|
Bet jaukākais, ka viss šis pasākums taču iet uz riņķi! Sākās, tad - tiktiktiktik - un izplūst un pazūd un beidzās. Lai atkal kaut kur, kaut kādai mazai pulvermuciņai pieškiltos.... Un sāktos viss no gala!
|
From: | skuka |
Date: |
25. Augusts 2004 - 10:40 |
|
|
Re: Opacā!
|
(Link) |
|
Un štrunts par to sprādzienu, es tomēr ticu, ka nekas nepazūd. Kā iztrādās, pat melnajos caurumos nepazūd. Ai, bet vispār jau pretīgi pareizi izklausās...
Un ieraksti visi Tev šodien tik... nu ja, spēcīgi.
|
From: | str |
Date: |
25. Augusts 2004 - 09:41 |
|
|
|
(Link) |
|
!!!!!!!!! ai- par šo .. tieši par šo un tieši šādi es pirms kada gada vai biju uzraxtījusi:) es tikia negribu atrast tos vārdus...
|
From: | skuka |
Date: |
25. Augusts 2004 - 10:38 |
|
|
|
(Link) |
|
Natālija būšot arī Aresenālā
Saraušanās? Viss tuvinās tuvinās, kamēr nekā vairs nav? Sāku domāt, ka izplešanās man tomēr labāk patīk. Un ja vēl ir cerība uz atkārtošanos.. Es domāju - tādu mazu starpcilvēku sprādzienu atkārtošanos;)
Tiešām vareni esi te sarakstījusi, rakstniece:))
|
|