riktīgi sāpīgas lietas jādzird. Šie ir tie brīži, kad vaicā sev ''kāpēc?'' '' par ko?'' ''vai tiešām tāds elles kruķis esi/biji?''

Bet tad atkal.. nu ja tā. Tad kam tas vajadzīgs?
Kāpēc indējaties?
joprojām?

un sen jau, šķiet.

Tie cilvēki mani atrod un es viņus. Mācības tiešām lielas, jo kaut kur tajā visā ir taisnība. Bet cik veselīgi ir dzīvot attiecībās, kurās uz mūžu būsi kaut ko parādā?