negribu tīksmināties par sasisto galvu, bet šis divu nedēļu nekā nedarīsanas (un gandrīz nekā nedzeršanas) periods man laikam bija ļoti vajadzīgs.
beidzot man ir nebeidzami daudz laika sēdēt vienatnē ar savām domām, atmiņām pārdomām un likt visu pa plauktiņiem. Visu laiku tiku skrējis uz priekšu ķerot un grābjot jebko kas mani atslēdz no realitātes sajūtas, no tā, kas mani biedē - dzīvot.
Rezumējuma nebūs, jo vēl pagaidām neko īsti neesmu sapratis, taču es par to domāju un tas jau ir neparasti.
beidzot man ir nebeidzami daudz laika sēdēt vienatnē ar savām domām, atmiņām pārdomām un likt visu pa plauktiņiem. Visu laiku tiku skrējis uz priekšu ķerot un grābjot jebko kas mani atslēdz no realitātes sajūtas, no tā, kas mani biedē - dzīvot.
Rezumējuma nebūs, jo vēl pagaidām neko īsti neesmu sapratis, taču es par to domāju un tas jau ir neparasti.