Ak beidzot esmu sapratusi,ka nav vērts ciest tā puiša dēl un nav ko velti izliet asaras!Ir jādzīvo tālāk!!!Gan jau atrdīsies kāds kam es būšu pati labākā.mīļāka un skaistākā pasaulē(es tā ceru).Gan jau atradīsies kāds kuram es būšu svarīga...Tagad esmu laimīga un saprotu,ka nevajag pārdzīvot,jo dzīve turpinās...puiši nāks un ies...un tā jau tam arī ir jābūt!esmu vēl jauna un man ir jāizbauda dzīve,jāizzin pasaule!nevis jāsēž četrās sienās,jāpārdzīvo un jāraud!es zinu,ka šis puisis ir manu asaru cienīgs,jo viņš patiešām ir brīnišķīgs cilvēks,bet es nevaru tā dzīvot!jau trīs gadus!!!!tas ir apsurds!!!!esmu sapratusi vien tikai to,ka man nevajadzŗja divas reizes mēģināt izdarīt pašnāvību šī puiša dēļ...un priecājos,ka pēdējā brīdī mana draudzene mani apturēja,jo tad es tiešām jau tagad būtu mirusi...pirmo reizi gan pamatīgi traumēju mugru...:(