Ir tāds man ļoti tuvs mākslinieks vārdā Niklass Kvarforts. Viņš man rādās sapņos ļoti regulāri. Tomēr šoreiz tas nebija viņš!
Tātad, man facebook uzraksta it kā Kvarforts, ka jūtot ar mani īpašu saikni un vēlas nākt ar mani uz randiņu, vēlams, manās mājās. Laiks sapnim bija pēdējais gads, kad vēl dzīvoju kopā ar mammu un māsu tagadējās mammas mājās. Es domāju - nu nevar būt, bet atceros citu sapni, kurā izrādījās, ka tas tiešām bija viņš (loģisks arguments - citā sapnī tā izrādījās taisnība), un saku - labi, nāc.
Ierodās arī, laikā, kad neviena nav mājās cita, un izskatās tā kā it kā būtu, balss arī it kā būtu... bet nepamet sajūta, ka tas tomēr diez vai ir viņš. Saprotu, ka no video un bildēm jau nevar gūt priekšstatu, kāds cilvēks ir ikdienā, un ir tiešām ļoti līdzīgs, bet nu kaut kas tomēr nav. Runājamies, runājamies, un es tiešām pārliecinos, ka tas nav viņš, kad viņam pāris vietās parādās latviešu akcents un mazi latviski iestarpinājuma vārdiņi. Es neko, domāju - puisis tāpat liekas interesants, var jau paākstīties, un katrā ziņā - smukiņš ir, jo tik līdzīgs īstajam Kvarfortam. Parunājamies, parunājamies, latviski atvadījāmies, jo viņš jau saprata, ka pieķēru, nu, neko, sarunājam vēl kādreiz tikties.
Pēc tam atnāk mājās mamma un māsa, bet man sāk pienākt uz telefonu šausmīgi draudi, ka mani izvaros, jo esot izturējusies ar necieņu, un, ja pretošos, tad arī nogalinās, un es saprotu, ka tas no viltus Kvarforta. Pēc tam sekoja parastā bērnības/pusaudzības aina, ka kāds cenšas lauzties pa durvīm, pa logiem, un visi apkārt ir tādi kā vienaldzīgi. Mamma un māsa saka, ka gan jau viņš neko tādu, policija negrib braukt, jo domā, ka tas nav nopietni, pie tam policiju nevar sazvanīt normāli, visu laiku pārtrūkst sakari un tieku pārsūtīta no viena operatora uz citu. Viltus Kvarforts liekas sadalījies vairākos un nobloķē visus logus, lai nevar izlēkt un aizbēgt, jo sapnī es parasti lecu ārā pa logu ielas pusē un uzreiz paslēpjos kaut kur kādā kaimiņu mājā, prasot palīdzību, parasti blakus mājā, kur dzīvo ļoti jauka kaimiņiene.
Tik sen nebiju redzējusi šo seno scenāriju. Pēdējā laikā nerādās ne bēgšanas, ne citu neticības, ka man draud briesmas, sapņi, bet šonakt gan parādījās jo klasiski, izņemot, tajā laikā, kad vēl dzīvoju ar mammu un māsu, es nepazinu Kvarforta daili.
Sapnis kā vienmēr, ja man neizdodas izbēgt no mājas, beidzas ar to, ka nekas nebeidzas, vienkārši procesā sapnis pārtrūkst, pirms vēl kas reāli ir noticis un sanāk, ka tiešām nebija vērts tā baidīties.
Jocīgi, kāpēc pēkšņi tā...