Kurvjzieža kontemplācijas

Nokavēju kādā aptaujā ierakstīt: "Mīļā meitene, galvenais - neklausi tās moralizējošās vārnas! Viņas nezina pašas, ko ķērc, bet tās, kuras ir uzklausījušas - tās sakalst, apdziest un izžūst. Es reiz gandrīz uzķēros. Nevajag, mīļā."
Jebšu dzīve nav, bļa, melnbalta, un dzīve nav no Vecās Derības izplēsta baušļu lapiņa, un neviens princips nav universāls, bet, ja tev šķiet, ka ir, tu tikai vēl neesi nodzīvojis līdz īstajai konfrontācijai, kurā tu šo principu samīsi kā gliemezi, izsūksi kā austeri, norīsi, atvemsi, noskalosi podā.
Jebšu viss var būt inde, un viss var būt zāles.
Jebšu pasaule ik reizi sākas no jauna Ēdenē, mirkli pirms Viņa un Viņš pamanījuši savu kailumu.