| |
[Sep. 25th, 2013|03:09 pm] |
Šajā meteoroloģiski radikālajā dienā plašajos laukos uzdūros frāzītei (h, frāzīte pat izklausās kkas gana ass, lai uzdurtos)- вежливость сегодня = слабость.
Par šito es jau biju domājusi. Skumji, ka ir tādi cilvēki, kuri uztver tikai agresīvu uzbraucošu runāšanu un nekaunību. Un tos, kuri cenšas būt pieklājīgi, uzskata par mīkstiem vājuļiem, kurus nav vērts ņemt vērā.
Būtu tik jauki, ja visi būtu cieņas un sapratnes pārpilni. Nevis mēģinātu noraut lielāko gabalu un pēc tam vēl kādu.
Par cilvēka dabu vēl gadsimtiem varēs grāmatas rakstīt, tāpat kā Rīga nebūs gatava. Domājams.
Lielas šausmas mani pārņem, iedomājoties, ka esmu tāda pati kā TIE(kuri nekad nav vainīgi, visu zina labāk, kuriem pienākas vairāk, jo vairāk gribas utt.). |
|
|
