man ar jāsāk uzskaitīt pateicības, lai kaut kas paceļ omu. - atkal pabraukāju ar auto un jutos droši un labi; - pokemonos 19ais līmenis un noķēru 2 eevee; - sajūta, ka zinu, man ir vismaz 3 draudzenes, kurām varu padot ziņu, ja savajagas, uzklausīs un papaijās; es gan vienmēr ar visu pati, pati, bet tā apziņa ir jauka.
ar prātu jau saprotu (šito pirmoreiz piefiksēju laikam no '59 seconds: think a little, change a lot'), bet es esmu ne tikai pesimists, bet arī ir problēmas ko regulāri darīt katru dienu, ilgu laiku..
pamēģini cibā kā rituālu (tā mana metode kā tikt galā ar iesākšanu un nepabeigšanu), tipa, piesiet pie kāda jau esoša ieraduma, sanāk ciba = pateicības un tikai tad kaut kas cits.
enīvejs, 59 sekundes bija labas. :) man arī patika.