:) riktīgi sakautrējos :)
paldies, tieši tas bija arī vajadzīgs, lai kāds pasaka, ka esmu nabadzīte. pažēlo. neko vairāk. un kompliments (bildes jau gan tiek činītas, bet nu labi:)
jauks tu esi. paldies.
un nekad, nekad, nekad NEKAD nebrauc uz traumpunktu (tpu, tpu, tpu pār kreizo plecu). murgs kaut kāds. nosēdēju stundu un sēdētu vēl tagad, ja nebūtu aizbraukusi uz pirmo slimnīcu. nekas jau traks nav, saites sastieptas. bet cilvēki slimnīcās dīvaini. piemēram viens ratiņu stūmējs- jaciņa viņam tāda, ka viens stūris daudz garāks par otru. rengenā māsiņa izturējās tā it kā būtu par kaut ko apvainojusies uz mani. tad viens traumētais ratiņus vislaik sauca par formulu viens, bet viņa sieva vislaik meloja ārstiem kaut kādas muļķības.
un es tevi arī pažēloju, sadod tam Heidegeram pa bundžām, uzraksti, ka viņš patiesībā bija klibs kovārnis kādam plānprātiņam, kurš visu ir izdomājis.