kalone they call iet. un mēs ejam līdzi. gāja liaks, mēs bijām divi. mūzika skaņeēja it saldi. mēs bijām ķēniņi un gribējām būt kalpi not. mūs lēja straumes mēs skrējām līdzi mēs ostījām dālijas, to kātus un stādus. līme. slime. būsi uz mūsu karaļvalsts sliekšņa, mēs tevi cienāsim ar medu. mēs tev liksim ēst tik daudz medu, lai tu nekad neatjēdzies šauj saulē salūtu ar cilvēku rokām mums rāda uz eghm dievu. gads ir ilgs laiks, mēs to pielūdzam. mūsu medu dod mumd s šodien mkā mēs tev dodam savu miesu, savu gaļu nedod mums ir savs laiks ejams, mēs esam dievi, bet tu esi mūsu portfolio. mākoņi pašķiras, lai mēs redzētu sauli, saule rāda mēli, saule ir māns, mēs esam sklerotiskim, mēs atceramies tikai pasakas, pagānu teikas, mēs esam ūdens strautiņš, tīras dizidras esejas par mūra māju, par murmansku, par laika ritumu, mēs klīstam un graujam viens otra ilūzijas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
