man sakrauts virsū kalns asfalta it kā man vajadzētu papildu ādu
pie troses piesietas slēpes apteksnei pārtrūka bārda
kad es to saku kam es to saku - sev vai cēlmetālam
kā būt šajā miegainā pasaulē kur lai es izsitu biļeti
visi mēs kokos sakārti visi grabam kā masīvi
kur izšāvās visas šīs raķetes kur tāds ornaments gar acīm
kā lai es tagad mierīgi stāvu kā lai es lēkāju negudrs
kā lai es tieku laukā no ķiveres kā lai es saplaisāju, āda |