es, godāts, neprasīju siksnas, ar ko paslēpties. st'vu pieturā. raudu. gaidu sālsmaizi, gaidu ar rudu galvu. sirmo jau jūra, drīz ledu ievedīs iekšējā tirgū. būs par plānprātiņiem jāmaksā. matērija dissolvosies, mums nekas vairs nepaliks, tā būs kā ultranāve, kad apziņa būs dzīva 'mūžīgi, bet bez iespējām. mēs ļaunojamies un karoja, mēs mēģinām palikt pēdējie dzīvie. gaidi tos gadus, gadskaitļus skaiti, raudi stacijā, raudi uz perona, svini sālsmaizi, nēsā portsigārā insulīna šļirci. jo tā paglābs no kara vārnas, putnus kokos, māllēpes zobos, nevajadzēja ēst to caurdurošo zupu. mani nopratina ar bezdelīgu steku. es atbildu gramatna, man noloka ādu gar acīm, biedē, tā mēs darām ar kuru katru. ak, tad jūs esat zilie. mēs plēšamies un launagā iens otru cienājam ar plūmēm. būsim brīvi savās brīvdienās, būsim pasīvi jaunās kurpēs un jaunā apģērbā. ar jaunu motociklu izstūrēt starp mājām un piestāt pie sava podjezda pačurāt kafijas krūzē. cūkas st. pēterburga viva la bomba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
