| Man dažreiz pazūd spēks rokās un pat roku pirkstos, ar kuru spēku es lepojos tik ļoti savā priekšā. Es aizmirstu valodas, visas valodas, laikam tikai latviešu valodu atceros daudz-maz. Es pat nevaru noturēt mobilo rokās lai tās netrīcētu no pārpūles, par pogu spešanu vispār var aizmirst, nospiest var, bet neko neuzrakstīsi. Tikai kājas paliek spēcīgas, tur mani un ved. Galva ir skaidra un gaisa pietiek. Jo vairāk - galva nav tikai skaidra viņa saražo tādas domas, kādas man nekad nerastos normalā situācijā. Tās ir panikas lēkmes, bet cik labi ka notiek tikai tā. |